Dzives Vismelnaka Stunda
Edgars Grabovskis, Pēteris Kvetkovskis, Rihards Skudrītis
Pajauta savai sirdij
Vai tiesam vari tu spet
Dzives vismelnaka stunda
Nenodrebet
Pajauta savai sirdij
Vai var tev ta atbildet
Kad jacies bus lielakas sapes
Vai spesi tu izturet
Tadi bija strelnieki
Gaja tie mirt par lietu
Un ja vajadzes tev
Vai ari tu ietu?
Vai spesi beigt vaimanat, gausties
Un drosi uz prieksu lauzties
Caur neparvaramiem skersliem
Caur asmeniem dzeloniem, erkskiem
Dzivibu vienigo ziedot
Par samaksu vinu iedot
Lai cilveku tukstosi simti
Brivai nakotnei dzimtu
Ja zini, ka vari, tad celies
Tver ieroci, rinda stajies
Jau sonakt tev niknaka kauja
Savu dzivibu atdot bus jaiet
Dreb brugis smago solu vienota takti
Iet latvju pulki projam nakti
Ei, puikas, vel pagaidiet mazliet
Es ari velos jums lidzi iet!
