Dziesmiņa ar ziemišķu noskaņu
Imants Kalniņš, Ilze Binde
Pēc pašu gribas
Pēc pašu lūguma
Kuģi tālāk peldēt vairs negribēja
Peldēt vairs negribēja
Pēc kuģu pavēles
Jūra sasala
Pēc kuģu lūguma
Uzkrita sniegs, uzkrita sniegs
Pēc pašu gribas
Pēc pašu lūguma
Tik bēdīgi, tik pelēki, tik sasaluši
Kuģi stāv jūras, kuģi stāv jūras, kuģi stāv jūras līcī
Pēc pašu gribas
Saplaka buras, saplaka buras
Pēc pašu lūguma
Nolūza masti, nolūza masti
Pēc pašu gribas
Pēc pašu lūguma
Pēc pašu gribas
Pēc pašu lūguma, pēc pašu lūguma
Ne pēc lašiem, ne siļķēm, ne zvīņām smaržo tie
Bet pēc kāpostu tīteņiem
Pēc pašu gribas
Pēc pašu lūguma
Sīkās mailītes
Izgrauž tērauda enkuros robus
Un tas ir tik grandiozi
Un tas ir tik pašaizliedzīgi
Gan no kuģu
Gan no mailīšu puses
Taisni riebjas
Taisni riebjas
Taisni riebjas
Taisni riebjas
