Neaizej
Sveces lēni pil un izliekas mūs neredzam
Glāzē dzirkstī vīns kā liecinieks šim vakaram
Lēnām aiz loga rit nakts, un lietū izgaist pulksteņa takts
Man liekas, ka nebeidzas šis stāsts citiem nesadzirdams
Neaizej, vien klausies šovakar nakts klusumā
Rītausmā aizies it viss
Neaizej, vēl reizi piekļauj klāt šai klusumā
Pāri jūras šaurumiem un pāri tūkstoš pakalniem
Tu pie sevis mani sien un vaļā nekad neatsien
Lēnām aiz loga rīts nāk, klusu kā vien kaķis to māk
Un lēnām nakts izgaisīs, kā spārnos mūs prom aiznesīs
Kaut vai tūkstoš naktis mūs šķir
Tevi aizmirst nav lemts
Mēs jau zinājām, ka mīlai cenas nav
Tikai cerējām un es uzgleznoju tevi savās iedomās
Pēc tam izlikās, ka mūsu liktenis mūs glābs
Savai sirdsbalsij tu uzticies, bet ne katru reiz
Vienmēr tad tu skrej kā lietus no debesīm
Bet no malas izliekas, ka tev ir viss OK un kārtībā
Neaizej, vien klausies šovakar nakts klusumā
Rītausmā aizies it viss
Neaizej, vēl reizi piekļauj klāt šai klusumā