Dienā, kad pārstās līt
Guntars Račs, Ivo Fomins
Ja lietus nepārstās līt
Es ņemšu trepes un uzkāpšu debesīs
Un teikšu Dievam, lai beidz
Uz zemi pelnus un asaras kaisīt
Varbūt es sapņoju
Ka tas ir iespējams
Bet es tik ļoti šo pasauli mīlu
Un ticu tam, ka mēs
Viens otru satiksim
Dienā, kas nepienāks, dienā, kad pārstās līt
Jo nevar būt
Ka nav neviens, kas manus vārdus uzklausīs
Nevar būt, nevar būt
Nekas nav apsolīts mums
Mums zem šīm debesīm bezgala plašām
Un tāpēc celies un ej
Tev sava laime būs jāizkaļ pašam
