1 000 000. Uvertīra
Stāstītājs
Man ir vārds, un es to palaižu brīvībā
Trīsdesmit trīs drīz, un runāju līdzībās
It kā sirds trīc, līdz es gremdēju spītībā
Bailes un nedrošību. Drosme dzimst rīcībā
Vai dziesma radīt var ko vairāk par apbrīnu? –
Prātoju es, vārdi plūst raitāk uz papīra
Dzimst jauna pasaule, man skaidra ir darbība:
Centrā būs jauneklis ar laiku un platību –
Mūsdienu Rīgu –, un es zinu, ko es panākšu
Biezāks romāns nekā Abramovičs sanāktu
Bet būs albums: mūzika un traks teksts
Anglicismi ienāk valodā – fuck that!
Es vēlos parunāt par dzīvi un nāvi
Mīlu un sāpēm, skaudību, spītu un kāri
Par to, ka dvēsele ir līdzenums ugunī kā kara malā
Vēsture vicina kulakus Gulaga karātavās;
Laiks visu saliek pa plauktiņiem bez šiltītēm;
Vārdi kļūst tukši, ļaudis sarunājas bildītēs; –
Es redzu to pa logu, bet manī mīt milzīgs spēks
Kas liek man palikt pašam vienmēr, nevis projām bēgt
Te PKI, un, jā, varbūt bez manis iztiks šeit
Bet es ar miķi bliežu kā ar giču Džimijs Peidžs
Un zinu to, ka iešu tālu, priekšā mirgo steidžs
Šī mūzika ir kaut kas vairāk, jo man ir ko teikt
Miljons stāstu
Šai pilsētai ir miljons stāstu
Vienu no tiem es gribu paņemt sev līdzi
Jo viens no tiem ir mans un tāpēc ir īsts
Mašīna kustās pa ielām un lēni slīd prom
No centra kņadas un burzmas. Veikalos spīd logi
Kāds britu tūrists parkā pakritis aiz dzīvžoga
Kāds letiņš iziet no kazino jau bez dzīvokļa
Tramvaju vagoni veic priekšpēdējos līkločus
Kāds puisis meklē dozu, pie tirgus tam trīc rokas
Jauniešu bariņš iet pār tiltu, dzied kā īsts koris
– Pilsēta dzīvo dzīvi nezinot, kas rīt notiks
Miljons stāstu
Šai pilsētai ir miljons stāstu –
Daudzus nesalasīt, it kā rakstītu ārsts
Bet es izceļu vienu no tiem un piešķiru vārsmas
Mašīna piestāj ceļa malā, esam klāt, viss
Es laižu kamolu vaļā, uz priekšu stāsts rit –
Es tajā ieguldīju vairāk nekā “Parex” bankā
Es esmu runājis un dodu vārdu Aleksandram
Miljons stāstu
Šai pilsētai ir miljons stāstu
Vienu no tiem es gribu paņemt sev līdzi
Jo viens no tiem ir mans un tāpēc ir īsts
“Un pēc dažām dienām, saņēmis visu, jaunākais dēls aizgāja uz tālu zemi un tur izšķieda savu mantu, palaidnīgi dzīvodams.” (Lūkas evaņģēlijs, 15:13)
